Parabens ba ekipa boot ne’ebé halo esforsu maka’as atu elabora livru ne’e, no ha’u espera katak manorin no estudante sira sei aproveita livru ne’e hodi estuda ho forsa-vontade no aprende
Trang 2Ho domin,
Dulce de Jesus Soares, MA
Ministra Edukasaun Interina
Jullu 2015
Bainhira Ministériu Edukasaun Timor-Leste nian hahú reforma kurrikulár iha tinan 2013, objetivu ida mak atu asegura estudante sira hetan domắniu sólidu ba lian ofisiál rua Timór nian: Tetun no Portugés Atu atinje meta ida-ne’e presiza intervensaun balu ne’ebé integradu: metodolojia ne’ebé introdús lian sira ho maneira progresivu no efetivu, livru sira-ne’ebé atrativu ba labarik sira hodi enkoraja sira-nia gostu atu lee,
oportunidade ba estudante sira atu hakerek ho lian rua, no sistema ida atu aprende gramátika no ortografia loos iha lian rua.
Livru ida-ne’e importante tebes, tanba sai matadalan ba estudante sira atu aprende gramátika ba lian ofisiál rua Timor-Leste nian ho métodu sistematizadu no efetivu Ne’e primeiravés Timor-Leste iha livru gramátika Tetun ba estudante sira siklu dahuluk nian, no mós primeiravés katak iha livru sistematizadu atu aprende gramátika no ortografia ba lian Portugés ho maneira ida-ne’ebé transfere koĐesimentu hosi lian ida-ne’ebé hatene tiha ona ba lian ida-ne’ebé seidauk hatene Ha’u fiar katak uza livru ne’e sei tulun manorin sira atu hanorin ita-nia lian rua ho efetivu, no asegura katak ema Timór sei ko’alia, lee no hakerek lian rua ne’e ho moos no loos.
Parabens ba ekipa boot ne’ebé halo esforsu maka’as atu elabora livru ne’e, no ha’u espera katak manorin no estudante sira sei aproveita livru ne’e hodi estuda ho forsa-vontade no aprende netik funsionamentu lian nian ne’ebé sei sai baze metin ba aprendizajen iha futuru.
REPÚBLICA DEMOCRÁTICA DE TIMOR-LESTE
MINISTÉRIO DA EDUCAđấO GABINETE DA VICE MINISTRA I
LIA MAKLOKEK
Trang 3Com amizade,
Dulce de Jesus Soares, MA
Ministra da Educação Interina
Quando o Ministério da Educação de Timor-Leste encetou a reforma curricular em 2013, um dos objetivos era assegurar que os estudantes alcançariam um domắnio sólido das lắnguas oficiais de Timor: o Tétum e o Português Para atingir esta meta, são necessárias algumas intervenções conduzidas de forma integrada: uma metodologia que introduz a lắngua de forma progressiva e eficaz, livros atrativos para as crianças os quais estimulam o seu gosto pela leitura, oportunidades para os estudantes escreverem nas duas lắnguas e um sistema de aprendizagem correta da gramática e da ortografia das duas lắnguas.
Este livro é de uma importância extrema, tornando-se num guia para os estudantes aprenderem a gramática das duas lắnguas oficiais de Timor-Leste com uma metodologia sistematizada e eficiente Esta é a primeira vez que Timor-Leste tem um livro de gramática Tétum para os estudantes do primeiro ciclo e é também a primeira vez que existe um livro com sistematizações para se aprender a gramática e a ortografia da Lắngua Portuguesa, transferindo-se o conhecimento da lắngua que já é conhecida para a lắngua que ainda não se conhece Acredito que a utilização deste livro auxiliará os professores no ensino das nossas duas lắnguas com eficácia e assegurará a comunicação oral, a leitura e a escrita dos Timorenses nestas duas lắnguas com clareza
e correção.
Parabéns para a grande equipa que conduziu um esforço hercúlico para elaborar este livro e espero que os professores e os estudantes aproveitem este livro para estudar com força de vontade conduzam alguma aprendizagem sobre o funcionamento da lắngua, o qual se tornará na base sólida das aprendizagens futuras.
MENSAGEM DE ABERTURA
REPÚBLICA DEMOCRÁTICA DE TIMOR-LESTE
MINISTÉRIO DA EDUCAđấO GABINETE DA VICE MINISTRA I
Trang 428
Pájina
Índise Livru Dalen Tetun
Literasia Tetun
Alfabetu Tetun
Son sira-ne’ebé ita fó ba letra Tetun bainhira ita ko’alia
Knananuk Alfabetu Tetun .
Períodu I Lisaun 1 Fraze oin-4
Lisaun 2 Pontuasaun ba fraze oin-4
Lisaun 3 Oinsá lee pontuasaun
Lisaun 4 Revee substantivu no verbu
Lisaun 5 Pontuasaun - Aspas
Lisaun 6 Substantivu própriu, substantivu komún no letra maiúskula
Lisaun 7 Pronome emak
Lisaun 8 Verbu
Lisaun 9 Revee pontuasaun
Lisaun 10 Revee pontuasaun
Lisaun 11 Adjetivu
Lisaun 12 Revee adjetivu
Lisaun 13 Liafuan kompostu
Lisaun 14 Lia-husu
Lisaun 15 Uza lia-husu
Lisaun 16 Maneira oin-4 atu hato’o pergunta
Lisaun 17 Pozisaun lia-husu no liafuan ‘mak’
Lisaun 18 Revee pergunta
Períodu II Lisaun 19 Lian [son] hanesan iha liafuan nia hun
Lisaun 20 Lian hanesan iha liafuan nia rohan [rima]
Lisaun 21 Karta
Lisaun 22 Tipu karta oioin
Lisaun 23 Vogál rua ne’ebé lee hanesan son ida [konjuntu vogál]
Lisaun 24 Vírgula no pontu ikus
Lisaun 25 Hakerek karta formál ida
Lisaun 26 Revee fatin ba letra maiúskula
Lisaun 27 Ko’alia kona-ba tempu pasadu
2
3
4
6
7
8
9
11
13
15
17
18
21
23
26
30
31
33
35
39
45
41
42
44
46
47
48
49
52
Trang 5Lisaun 28 Ko’alia kona-ba tempu futuru
Lisaun 29 Lee no korrije sala ruma
Lisaun 30 Ko’alia kona-ba tempu prezente
Lisaun 31 Revee kona-ba korresaun
Lisaun 32 Ko’alia kona-ba tempu pasadu, tempu prezente no tempu futuru
Lisaun 33 Lee no kompara tabela no gráfiku sira
Lisaun 34 Revee pontuasaun
Lisaun 35 Saida mak fraze?
Lisaun 36 Pratika pronúnsia
Lisaun 37 Tau liafuan sira tuir sekuénsia atu halo fraze
Lisaun 38 Tau fraze sira tuir sekuénsia atu halo istória ida
Lisaun 39 Liafuan singulár no plurál
Lisaun 40 Fahe liafuan sira ba sílaba
Lisaun 41 Fraze uza ‘hakarak’, ‘lakohi’ no ‘atu’
Lisaun 42 Orden alfabétika
Períodu III Lisaun 43 Identifika pontu prinsipál husi testu informativu ida
Lisaun 44 Lokalizasaun
Lisaun 45 Liafuan espesiál ‘iha’
Lisaun 46 Halo prosesu
Lisaun 47 Uza vírgula bainhira halo lista
Lisaun 48 Maskulinu no femininu
Lisaun 49 Aprende tan kona-ba letra maiúskula
Lisaun 50 Pronome emak singulár no plurál
Lisaun 51 Pronome emak formál no informál
Lisaun 52 Kapa-tatolan no asentu
Lisaun 53 Soletra ba liafuan loroloron nian
Lisaun 54 Pratika soletra
Lisaun 55 Liafuan ‘la’ no ‘la’ós’
Lisaun 56 Korrije letra maiúskula, pontu ikus no vírgula
Aneksu: Termu sira gramátika Klase 3 nian iha Literasia Tetun
Pájina
56
53 54 55
57
59 62
63
64
69
65 66 67
70 71
74
76
78
80
82 83
85
87
88
89
91
92 93 96 97
Trang 6Alfabetu Portugés
Son sira-ne’ebé ita fó ba letra Portugés bainhira ita ko’alia
Knananuk Alfabetu Portugés
Períodu III Lisaun 1 Aprende uza liafuan o, a, os, as
Lisaun 2 Aprende uza liafuan um, uma, uns, umas
Lisaun 3 Revee pronome emak iha Tetun
Lisaun 4 Aprende pronome emak singulár
Lisaun 5 Aprende pronome emak plurál
Lisaun 6 Revee pronome emak
Lisaun 7 Aprende tempu prezente iha verbu ser
Lisaun 8 Revee liafuan tékniku
Lisaun 9 Aprende tempu prezente iha verbu estar .
Lisaun 10 Pratika pronúnsia
Lisaun 11 Revee hakerek liafuan tékniku
Lisaun 12 Aprende tempu prezente iha verbu ter .
Lisaun 13 Revee pronome emak ho tempu prezente iha verbu ser, estar , no ter .
Lisaun 14 Uza e atu liga liafuan sira
Aneksu: Termu sira gramátika Klase 3 nian iha Literasia Portugés
Índise Livru Dalen Portugés
Literasia Portugés
Pájina
107
103
109
111 112
113
115
122
117 119 120
123 124
126 128 130
104
105
Trang 7Livru Dalen Tetun
Klase 3
1
Trang 8Alfabetu Tetun
Ida-ne’e mak alfabetu Tetun Maski letra C, Q no Y ladún uza bainhira hakerek iha lian Tetun, ita sei presiza hatene tanba liafuan no naran raiseluk nian tama beibeik ba ita-nia lian,
ezemplu: Carlos, Quitéria noYanti
Trang 9Son ne’ebé ita fó ba letra Tetun
bainhira ita ko’alia
Rona ba letra ida-idak iha alfabetu Tetun kona-ba oinsá atu
pronunsia Ne’e sei tulun ita pronunsia liafuan sira ho loloos
A a ahi B b bibi C c Carlos D d dihi E e eskada
F f fahi G g garfu H h hudi I i ikan J j janela
K k kanek L l lilin ll toalla Mm matan N n niki
ñ ventuiña O o oan P p pasta Qq Quitéria R r rua
2
rr karreta S s samea T t teki U u utu V v viola
Ww Waimori Xx xinelus Yy Yanti Zz zeru
F f fahi G g garfu H h hudi J j janela
K k kanek L l lilin ll toalla M m matan N n niki
ñ ventui ña O o oan P p pasta Q q Quitéria R r rua
rr karreta S s samea T t teki U u utu V v viola
W w Waimori X x xinelus Y y Yanti Z z zeru ? na’an
Trang 10Knananuk Alfabetu Tetun
Sai hosi uma dadeer-san nakukun Kafé manas kopu ida, hamanas netik kabun – x2
Ai-farina baluk ida iha kohe laran Hodi kaer netik kabun ba loron manas
To’o loro kraik fila ba uma Oan-doben sira estuda halo di’ak
Ba loron ikus ita-nian Basá inan-aman serbisu kolen, fila-liman maka’as ba ita oan
Hei maluk sira mai aprende lee
Ba loron ikus ita-nian Lee alfabetu iha lian Tetun Halo ita hotu sai hatene lee
Hosi: Ego Lemos
Trang 115 6
Períodu I
Trang 12Lisaun 1 Fraze oin-4
Iha Tetun, iha fraze tipu oin-4 Fraze oin-4 ne’e mak
fraze-dehan, fraze-husu, fraze-orden no fraze-hakfodak Definisaun
no ezemplu kona-ba fraze oin-4 ne’e mak hanesan tuirmai ne’e:
Fraze-dehan Fó informasaun
kona-ba buat ruma Ha’u haree lekirauk-oan ida
Fraze-husu Hato’o pergunta Ó sosa ona roupa
foun?
Fraze-orden Haruka ema halo buat
ruma Fó livru ne’e mai ha’u!
Fraze-hakfodak Hato’o sentimentu
oioin ka emosaun maka’as
Ha’u-nia karteira lakon tiha!
Trang 13Lisaun 2 Pontuasaun ba fraze oin-4
Bainhira ita hakerek buat ruma, ita tenke uza pontuasaun
Pontuasaun iha fraze nia rohan mak ne’e:
ATIVIDADE 1 – Tau pontuasaun
Fraze sira tuirmai ne’e seidauk tau pontuasaun sira Kopia fraze sira-ne’e ba imi-nia kadernu no tau pontuasaun ne’ebé loos ba
fraze ida-idak:
1 Falur ho nehek ajuda malu
2 Mane tiru Falur ka lae
3 Lee lai istória ida mai ha’u
4 Nehek monu ba bee laran
Pontu ikus Tadak mahusuk Tadak-hakfodak
Trang 14Lisaun 3 Oinsá lee pontuasaun
Ita haree ona oinsá hakerek pontuasaun iha fraze balu Agora, ita haree oinsá ita lee pontuasaun Iha istória Falur ho Nehek ida
iha pontuasaun oin-3 Ita bele revee pontuasaun nia naran iha kaixa iha kraik ne’e:
Pontu ikus Tadak-hakfodak Vírgula
Pontuasaun bele hatudu mai ita maneira oioin atu lee Se ita lee tuir pontuasaun, ita bele lee ho klaru, no ema la susar atu
komprende buat ne’ebé ita lee
Bainhira ita lee to’o pontu ikus, ita tenke halo pauza boot
tanba fraze remata
Bainhira ita lee to’o vírgula, ita tenke halo pauza ki’ik tanba
fraze seidauk remata
Bainhira ita lee fraze ho tadak-hakfodak, ita tenke lee fraze
ne’e ho emosaun
Trang 15Lisaun 4 Revee substantivu no verbu
Bainhira ita ko’alia ita-nia lian, ita sempre uza liafuan ne’ebé iha tipu oioin Agora, ita atu revee liafuan substantivu no verbu Iha kraik ne’e mak informasaun kona-ba liafuan tipu rua ne’e
Termu
gramátika
Termu seluk
Deskrisaun Ezemplu
Liafuan-naran
Liafuan ne’ebé refere ba fatin, sasán no ema nia naran.
João, Abinda, Dili, Bobonaro, meza, kadeira, eskola, liman, ain
Liafuan-asaun
Liafuan ne’ebé hatudu hahalok ka asaun ida.
la’o, halai, kanta, gosta, hakarak, haree, hatete
Husi tabela iha leten, ita bele haree katak substantivu mak
refere ba liafuan hanesan ‘João’, ‘meza’, ‘liman’ no ‘eskola’
Ita mós bele haree katak verbu mak refere ba liafuan hanesan
‘la’o’, ‘kanta’, ‘haree’, no ‘gosta’
Trang 16ATIVIDADE 1 – Identifika substantivu no verbu
Haree liafuan iha knananuk Ha’u-nia ruin, ruin iha kraik Hakerek kaixa ne’e iha imi-nia kadernu Prenxe kaixa ne’e ho substantivu
no verbu ne’ebé imi hetan iha knananuk ne’e
Substantivu Verbu
Ha’u-nia ruin, ruin
Ha’u-nia ruin, ruin, ruin sei la’o
Ha’u-nia ruin, ruin, ruin sei halai
Ne’e maka ha’u-nia ruin sira
Ulun tutan malu ba kakorok
Kakorok tutan malu ba kabaas
Kabaas tutan malu ba kotuk
Kotuk tutan malu ba knotak
Knotak tutan malu ba ain-kelen
Ain-kelen tutan malu ba ain-tuur
Ain-tuur tutan malu ba ain-fukun
Ain-fukun tutan malu ba ain-tuban
Ain-tuban tutan malu ba ain-tanen
Ruin sira tutan malu
Trang 17Lisaun 5 Pontuasaun - Aspas
Bainhira ita hakerek, ita dalaruma hakarak hakerek liafuan
ne’ebé ema temi Se la iha pontuasaun, ita bele hetan
konfuzaun boot bainhira ita lee buat ruma
Pontuasaun ne’ebé ita uza atu hatudu ema ida nia liafuan
‘aspas’ Ita tau aspas iha inísiu no rohan husi ema nia liafuan hodi hatudu bainhira sira-nia liafuan komesa no remata
Aspas
“ ”
Haree ezemplu rua iha kraik ne’e:
1 Joni hakilar Jekoro nia alin.
2 Joni hakilar, “Jekoro nia alin.”
Iha ezemplu da-1, Joni mak hakilar Jekoro nia alin, maibé iha ezemplu da-2, ita bele haree ho klaru katak Joni nia liafuan mak
“Jekoro nia alin.”
Trang 18ATIVIDADE 1 – Rona aspas iha-ne’ebé?
Manorin atu lee istória Liurai Mota nian Iha istória ne’e, animál sira ko’alia ba malu barak Bainhira imi rona katak animál ida ko’alia, hi’it liman rua ba leten Bainhira animál nia liafuan hotu ona, hatún fali imi-nia liman
ATIVIDADE 2 - Tau aspas iha fraze
Lee fraze iha kraik ne’e, depois tau batar-musan iha fatin
ne’ebé presiza tau aspas
1 Nia dehan, Ha’u lakohi bá li’ur
2 Joni hakilar Para! ba ema ne’ebé baku malu
3 Nia dehan ba nia Amá, Ha’u lakohi bá
4 Ivónia husu Di’ak ka lae? ba nia kolega
Trang 19Lisaun 6 Substantivu própriu, substantivu
komún no letra maiúskula
Substantivu [liafuan-naran] mak liafuan ne’ebé refere ba fatin, sasán no ema nia naran Substantivu ne’ebé refere ba ema nia
naran ka fatin mak substantivu própriu [naran própriu] Ezemplu mak Maria, José, Aileu, Bobonaro Substantivu ne’ebé refere banaran buat seluk mak substantivu komún [naran komún] Ezemplu mak kadeira, karreta, busa
Substantivu própriu tenke hakerek ho letra maiúskula [letra
boot] no substantivu komún tenke hakerek ho letra minúskula
[letra ki’ik]
ATIVIDADE 1 – Buka substantivu komún no própriu
Testu iha kraik ne’e husi livru Ha’u-nia Nehan Lee testu ne’e
hamutuk iha pár Buka substantivu própriu no substantivu komún iha testu ne’e no hakerek iha imi-nia kadernu
Istória ne’e kona-ba labarik-mane ida naran Alberto Nia hela
iha Aileu Alberto gosta tebes han rebusadu no hahán seluk
ne’ebé midar
Loron ida Alberto tuur iha eskola laran Nia nehan moras loos!
Alberto bá konsulta iha klínika nehan nian iha ospitál
Enfermeira iha klínika ne’e nia naran Maria
Trang 20ATIVIDADE 2 – Korrije parágrafu
Hakerek fali parágrafu ne’e iha imi-nia kadernu Korrije hodi aumenta letra maiúskula [letra boot] iha substantivu própriu no iha fraze nia oin
elvis mak alberto nia kolega sira eskola hamutuk iha
aileu elvis gosta hela iha aileu nia mós gosta tuir nia
apá haree fatin seluk iha timór elvis haree tiha ona
maubisi, maubara, ermera no baukau nia hakarak
tebes tuir nia apá bá haree fatin seluk hanesan balibó, suai, lospalos no vikeke
Trang 21Lisaun 7 Pronome emak
Pronome mak liafuan ne’ebé ita bele uza atu troka substantivu Pronome emak Tetun nian mak iha sírkulu kraik ne’e:
Iha diferensa entre pronome emak ‘ita’ (ne’ebé hakerek ho letra minúskula [ki’ik] no ‘Ita’ (ne’ebé hakerek ho letra maiúskula [boot])
Ita (hatudu respeitu hodi troka pronome emak ó) refere ba ema ida
ita refere ba ema barak (inklui ha’u ho ó)
ATIVIDADE 1 - Buka pronome emak
Pronome mak liafuan ne’ebé troka substantivu Iha testu okosmai ne’e iha liafuan ‘Alberto’ Iha liafuan ida-ne’ebé troka liafuan
‘Alberto’ Imi bele hatene liafuan ida-ne’e saida?
Alberto komesa kose nia nehan loron-loron Nia kose nehan iha dadeer antes nia bá eskola Nia mós kose nehan kalan molok
nia toba Alberto mós troka nia hahán Nia ladún han
rebusadu, maibé nia han ai-fuan barak Nia mós hemu bee
moos barak
ha’u
ó Ita
Ita-Boot
imi Ita-Boot sira
ami nia
sira
Pronome emakita
Trang 22ATIVIDADE 2 – ‘Ita’ no ‘ita’
Hamutuk iha pár, deside se liafuan ‘ita’ tenke hakerek ho letra maiúskula ka minúskula iha fraze hirak-ne’e:
1 Ha’u hanoin _ na’in-lima mak bá
2 Ha’u hasoru _-nia alin iha merkadu
3 Manorin hatete _ hotu hein iha-ne’e
4 Ha’u lori filafali _-nia livru
ATIVIDADE 3 - Prenxe pronome
Hakerek fraze sira-ne’e iha imi-nia kadernu, depois hakerek pronome ne’ebé apropriadu ba kada fraze
1 tau ona livru iha ha’u-nia pasta
2 fó sira-nia hanoin mai ami horisehik
3 Ha’u haluha ha’u-nia balde Ha’u bele uza _ -niabalde?
4 Ami sempre tulun alin sira bainhira _ halo sira-niaSerbisu ba Uma
5 Ha’u gosta ha’u-nia kolega _ sempre haree ha’u di’ak
6 Ami-nia amá te’in etu dadeer-dadeer Nia te’in etu mai
Trang 23Lisaun 8 Verbu
Verbu mak liafuan ne’ebé hatudu hahalok ka asaun ida
ATIVIDADE 1 - Identifika verbu
Kanta hamutuk parte primeiru husi knananuk Ha’u-nia ruin, ruin Halo asaun tuir verbu sira bainhira imi kanta
Ha’u-nia ruin, ruin
Ha’u-nia ruin, ruin, ruin sei la’o
Ha’u-nia ruin, ruin, ruin sei halai
Ha’u-nia ruin, ruin, ruin sei book an
Ne’e maka ha’u-nia ruin sira
ATIVIDADE 2 - Joga si’ik to’ok verbu sira
Iha imi-nia grupu, ida-ida hanoin verbu ida no hakerek iha tahan Halo asaun ba kolega sira atu sira bele si’ik to’ok verbu
surat-ne’ebé ó hakerek
NOTA: Verbu sira iha Tetun la troka an
Ita toman ona uza verbu iha lian Tetun Lian hotu-hotu iha mundu iha verbu, maibé iha lian balu verbu troka an depende sé mak halo asaun Haree to’ok ezemplu fraze balu iha Tetun iha kraik
Ha’u han etu
Ita han etu
Sira han etu
Trang 24Lisaun 9 Revee pontuasaun
Ita haree ona pontuasaun oioin Pontuasaun ne’ebé ita aprende tiha ona mak:
Pontuasaun oioin ne’e ita hetan iha fraze saida de’it?
Pontu ikus Iha fraze-dehan ka fraze-orden nia
rohan hetan pontu ikus
Tadak mahusuk Iha fraze-husu nia rohan hetan
tadak mahusuk ?
Tadak-hakfodak Iha fraze-hakfodak ka fraze-orden
nia rohan hetan tadak-hakfodak !
Vírgula Ita bele hetan vírgula iha fraze oioin ,
Aspas Ita hetan aspas iha fraze ne’ebé
bainhira ema ida ko’alia “ “
Pontu ikus Tadak
mahusuk
hakfodak
Tadak-Vírgula Aspas
Trang 25Pontuasaun oioin ne’e ita lee hanesan saida?
Pontu ikus Bainhira ita lee to’o pontu ikus, ita tenke
halo pauza boot tanba fraze ne’e remata .
Tadak
mahusuk
Bainhira ita lee to’o tadak mahusuk, ita tenke lee fraze hanesan ita husu ka buka-hatene kona-ba buat ruma
tadak-Vírgula Bainhira ita lee to’o vírgula, ita tenke
halo pauza ki’ik tanba fraze sei kontinua ,
Aspas Bainhira ita lee to’o aspas, ita bele troka
ita-nia lian atu hatudu katak ema iha istória ne’e mak ko’alia
“ “
ATIVIDADE 1 - Jogu Pontuasaun
Agora ita sei halimar Jogu Pontuasaun! Manorin sei lee istória
Pedro no João ba imi no imi lee tuir Bainhira imi hetan
pontuasaun, imi tenke hamriik no dehan “Para!” Manorin sei para lee no hili grupu atu temi pontuasaun nia naran no hatudu jestu
tuir pontuasaun
Se hetan pontu ikus, tau liman ba oin hanesan atu husu
para
Se hetan tadak-hakfodak, hatudu asaun no oin-hakfodak
Se hetan aspas, uza liman rua atu hakerek aspas iha anin
Trang 26Se imi temi ho loos, imi hetan pontu ida Sura to’ok pontu sira hodi haree sé mak sai grupu Liurai Pontuasaun!
Pedro no João
Pedro labarik ida-ne’ebé hela iha tasi-ibun hamutuk ho ninia apá, amá no maun-alin sira Ninia apá kail ikan, no ninia amá to’os-na’in Loroloron nia inan-aman no maun na’in-rua buka haka’as an hadeer dadeer-dadeer halo serbisu ruma hodi tulun uma-laran tomak
Maun boot na’in-rua tulun sira-nia apá kail ikan iha tasi Pedro tulun ninia amá, hamutuk mós ho alin sira, hodi prepara ai-han ba sira molok bá eskola
Iha loraik ida, Pedro bá tasi-ibun, hein nia apá ho nia maun rua Iha tasi-ibun labarik barak hariis hela Lakleur labarik sira
na’in-hakilar “Tulun! Tulun! João mout! João mout!” Pedro ho lalais
haksoit tun ba tasi-laran hodi tulun João ne’ebé tolan tasi-been
barak ona Hafoin nia rasik akompaña João to’o nia uma
João nia família ema riku Sira iha sasán barak João nia apá no amá hakfodak tebes, no husu ba Pedro: “Ó-nia kalsa no kamiza bokon hotu Karik iha sasán ruma iha bolsu?” Nia hatán: “Lae Ha’u- nia relójiu de’it mak lakon.” Nune’e, João nia amá tama ba uma laran, foti envelope ida ho osan, no lolo ba Pedro hodi dehan:
“Obrigada barak ba Ita-nia tulun” Maibé Pedro lolo hikas fali
envelope ne’e ba João nia amá, hodi dehan: “Lalika, naran katak alin João bele hetan di’ak no ami bele koñese malu di’ak liután
aban-bainrua.”
(Husi: Manual Formasaun Eskola Foun)
ATIVIDADE 2 - Hakerek ho pontuasaun
Hili parágrafu ida husi istória Pedro no João Hakerek parágrafu ne’e iha imi-nia kadernu Labele haluha hakerek nia pontuasaun hotu
Bainhira hakerek hotu ona, bele fó ba kolega atu asegura katak hakerek pontuasaun ho loos
Trang 27Lisaun 10 Revee pontuasaun
Ita aprende buat barak ona kona-ba pontuasaun Pontuasaun
importante tebes tanba ema sempre uza pontuasaun bainhira nia hakerek
ATIVIDADE 1 - Lee drama ki’ik uza pontuasaun
Iha drama ki’ik ida iha kraik Drama ne’e uza pontuasaun oioin Pratika drama ne’e iha imi-nia grupu Labele haluha halo tuir
pontuasaun!
Presiza ema ida atu sai narradór, ema ida sai Idalina, no ema ida sai Fernando
Narradór: Idalina mak labarik-feto ne’ebé hela iha Ainaro
Bainhira nia la’o ba eskola nia sempre kanta
Idalina: “O hele le, o hele la, ami isin maubere, klamar mós
maubere!”
Narradór: Derrepente, Idalina rona ema hakilar!
Fernando: “Ida! Ida! Idalina!”
Narradór: Idalina fila no hein nia kolega Fernando Nia dehan, Idalina: “Hei Nando, nusá ó hakilar hanesan ne’e?”
Narradór: Fernando halai to’o iha nia sorin, depois nia hatán: Fernando: “La iha, ha’u mak hakarak ó hein ha’u atu ita na’in-rua
la’o ba eskola hamutuk sa!”
Narradór: Idalina no Fernando hamnasa hamutuk, depois sira bá
eskola Sira kontente bá eskola tanba sira hakarak sai ema matenek!
Trang 28ATIVIDADE 2 - Korrije pontuasaun
Fraze lima iha kraik ne’e la iha pontuasaun Hakerek fraze sira-ne’e iha imi-nia kadernu, hafoin tau pontuasaun ne’ebé loos Haree no korrije mós ba uza letra maiúskula sira
1 ha’u hakarak bá antónio nia uma
2 fernando hakilar, Ida Idaidalina
3 ami bá eskola depois ami bá uma
4 ahi han ema nia uma
5 jelitu husu, idalina iha-ne’ebé
Trang 29Lisaun 11 Adjetivu
Adjetivu [liafuan-deskreve] mak liafuan ne’ebé deskreve buat ruma Ezemplu adjetivu balu mak ne’e:
Liafuan sira-ne’e hotu ita bele uza hodi deskreve buat ruma, ezemplu: livru Ita bele deskreve livru hanesan ne’e:
Livru mean Livru mutin Livru boot Livru ki’ik Livru di’ak Livru aat Livru todan Livru kmaan
ATIVIDADE 1 - Lee poema, buka adjetivu
Lee poema Ambiente Timór dala ida, atu sente no rona poema ne’e nia liafuan furak
Lee dala ida tan, no buka adjetivu [liafuan-deskreve] husi poema ne’e
Trang 30Ambiente Timór
(Husi: Josefina Moniz)
Ambiente Timór furak
Foho barabarak, aas, natoon, badak,
Namkari lorosa’e, loromonu
Sira hotu halo Timór furak
Tetuk laletek lemo-lemo
Natar halo rai matak Kafé-fuan mean tasak
Manu-fuik semo livre
Ambiente moos lahó poluisaun
Povu moris di’ak, hakmatek
Simu anin fresku, malirin
Di’ak ba ema nia saúde
Tasi Timór furak loos
Hakiak balada ki’ik, boot
Laloran maus bá-mai
Falun rai-henek mutin
Bee tatihak Atsabe Sulin mutin nafurin Bee manas Marobo Manas – malirin
Tasi Jaco azúl furak Iralalaru boot, luan Hatudu paizajen furak
Trang 31ATIVIDADE 2 - Hadi’a hakerek uza adjetivu
Dalaruma ita hakerek buat ruma ne’ebé ladún interesante, maibé liafuan adjetivu bele ajuda ita hadi’a hodi sai interesante fali!
Uza adjetivu husi kaixa ne’e, hodi prenxe fraze iha kraik sai interesante liután!
1 Ha’u haree uma _ barak!
2 Anin _ kona ha’u-nia oin
3 Ha’u gosta han ai-fuan _
4 Amá halo xá _ ba ami hemu
5 Ami haree nehek _ barak iha dalan
Trang 32Lisaun 12 Revee adjetivu
Adjetivu mak liafuan ne’ebé ita uza hodi deskreve buat ruma Ita bele uza adjetivu hodi deskreve ema, sasán, ai-hun, anin… Ita bele deskreve buat hotu!
ATIVIDADE 1 - Hanoin adjetivu hodi deskreve sasán balu
deskreve Imi bele hakerek kona-ba ema ruma, uma ida ka ibun Imi bele hili saida de’it no bele mós hakerek kona-ba
tasi-sasán seluk ne'ebé la temi iha-ne'e!
Hakerek fraze ne’e iha imi-nia kadernu
Ami atu deskreve
Agora, hanoin liafuan ne’ebé imi bele uza atu deskreve buat ne’e Hakerek adjetivu sira-ne’e iha kadernu
Trang 33ATIVIDADE 2 - Deskreve buat ruma uza adjetivu
Iha pár, uza fraze no liafuan sira-ne’ebé imi hakerek iha
Atividade 1 Hakerek parágrafu ida iha imi-nia kadernu Uza
adjetivu barak loos!
Bainhira imi hakerek hotu ona, lee imi-nia hakerek ba malu Se pár seluk mós hotu ona, lee imi-nia hakerek ba sira
ATIVIDADE 3 - Fó fraze ba kolega!
Hanoin fraze ida-ne’ebé simples, ezemplu:
Ha’u bá uma
Fó ó-nia fraze ba kolega hodi hadi’a ho adjetivu, ezemplu:
Ha’u bá uma mutin
Halo nafatin ho fraze seluk hamutuk ho ó-nia kolega
Trang 34Lisaun 13 Liafuan kompostu
Iha Tetun, iha liafuan espesiál ne’ebé naran ‘liafuan kompostu’ Liafuan kompostu mak liafuan rua ne’ebé ita tau hamutuk ho ifen [ – ] atu forma liafuan foun ida
Regra kona-ba liafuan kompostu mak ne’e:
Liafuan kompostu mak liafuan ida-ne’ebé hakohak liafuan rua Liafuan rua ne’e hamutuk forma liafuan ida ho signifikadu ida
de’it Liafuan kompostu sira ita hakerek ho ifen ida-ne’ebé tutan elementu rua ne’e.
Iha Tetun, liafuan kompostu bele forma husi liafuan oioin, maibé iha-ne’e ita haree uluk lai liafuan kompostu ne’ebé forma husi substantivu rua ita bele mós bolu ‘substantivu kadoek’ Haree to’ok liafuan kompostu ne’ebé forma husi liafuan seluk iha kraik ne’e!
manu + inan = manu-inan
ulun + fatuk = ulun-fatuk
tasi + feto = tasi-feto
tasi + mane = tasi-mane
liman + fuan = liman-fuan
ain + kabun = ain-kabun
ifen
-
Trang 35ATIVIDADE 1 - Buka liafuan kompostu
Lee fraze sira-ne’e no identifika liafuan kompostu Tau batar-musan
iha liafuan kompostu bainhira imi hetan
1 Ita bá Dili iha diresaun tasi-feto
2 Sira hela besik Suai, iha diresaun tasi-mane
3 Ninia inan oho manu-inan ida horikalan
4 Adelino nia ain-kabun boot tanba nia sa’e bisikleta
beibeik
5 Apá nia ulun-fatuk moras loos
6 Nia hatudu ba kuadru ho ninia liman-fuan
ATIVIDADE 2 - Kria liafuan kompostu seluk
Manorin sei fahe surat-tahan balu ne’ebé hakerek substantivu
Iha grupu, tau liafuan ne’e hamutuk hodi kria liafuan kompostu!
+ _ = - _ + _ = - _ + _ = - _ + _ = - _
Labele haluha katak liafuan kompostu sempre hakerek ho
ifen
Trang 36Lia-husu mak liafuan ne’ebé ita uza hodi husu buat ruma Lia-husu Tetun nian mak:
oinsá hira sé
nu’usá saida tansá
halonu’usá ne’ebé tanbasá
bainhira iha-ne’ebé
ATIVIDADE 1 - Hakerek lia-husu
Hakerek liafuan sira-ne’e iha imi-nia kadernu Prenxe letra balu hodi kompleta lia-husu sira!
sa_ _ _ ba_ _ _ _ _ _ ne _ _ _ _ ta_ _ _ hi_ _ _ _
oi_ _ _ tanb_ _ _ nu’_ _ _
halonu’_ _ _ i_ _-_ _ _ _ _ _
?
Lisaun 14 Lia-husu
Trang 37Lisaun 15 Uza lia-husu
Agora ita pratika tan uza lia-husu
ATIVIDADE 1 – Buka lia-husu!
Buka lia-husu iha kraik Bainhira imi hetan, tau batar-musan iha leten Hakerek lia-husu ne’ebé imi hetan iha imi-nia kadernu
Liafuan ida de’it mak tau subar [helik] dala rua Lia-husu
ida-ne’ebé mak subar dala rua?
Trang 38ATIVIDADE 2 – Kompleta ho lia-husu ne’ebé loos
Iha kraik ne’e iha pergunta no resposta balu kona-ba livru nia Kolega sira Hili lia-husu ne’ebé loos ba kada fraze, depois hakerek fraze ne’ebé kompletu iha imi-nia kadernu
Ha’u-1 Mateus la’o ba eskola ho _ ?
Mateus la’o ba eskola ho Sergiana
2 Adelino tebe bola ?
Adelino tebe bola lokraik-lokraik
3 Nela foin aprende baku ?
Nela foin aprende baku manu-fulun
4 Jony kuru bee loron ida dala ?
Jony kuru bee loron ida dala tolu
5 Domingas kose nehan _?
Domingas kose nehan iha uma
6 _ mak Livio matenek liu?
Livio matenek tanba nia estuda loroloron
ATIVIDADE 3 – Halo pergunta kona-ba istória Ha’u-nia kolega sira
Uza lia-husu sira atu kria tan pergunta kona-ba istória Ha’u-nia kolega sira
bainhira halonu’usá hira iha-ne’ebé
ne’ebé nu’usá oinsá
saida sé tansá tanbasá
Trang 39Lisaun 16 Maneira oin-4 atu hato’o pergunta
Ita aprende ona halo pergunta ho lia-husu, maibé iha Tetun ita
mós bele uza maneira oin-4 atu hato’o pergunta!
Maneira oin-4 atu husu mak iha kraik ne’e:
1 Pergunta uza lia-husu (sé, saida, iha-ne’ebé, bainhira, oinsá,
no seluseluk tan)
Ezemplu: Ita-nia uma iha-ne’ebé?
2 Pergunta ho hatún-hasa’e ita-nia lian
Ezemplu: Ita husi Dili?
3 Pergunta uza ‘ka’
Ezemplu: Ita husi Dili ka?
4 Pergunta uza ‘ka lae’
Ezemplu: Ita husi Dili ka lae?
ATIVIDADE 1 – Tipu pergunta saida?
Lee pergunta ida-idak tuirmai ne’e, hafoin liga ba tipu pergunta
sira (pergunta uza lia-husu, pergunta hatún-hasa’e lian, pergunta uza ‘ka’, no pergunta uza ‘ka lae’)
1 Labarik sira han tiha ona ka lae?
2 Bainhira mak koordenadór eskola sei to’o mai?
3 Tia Margarida hatene ko’alia Portugés?
4 Sé mak atu kanta uluk?
5 Ó gosta han na’an-karau ka?
6 Amá rai ha’u-nia pasta iha-ne’ebé?
Trang 40ATIVIDADE 2 – Halo pergunta tipu oioin kona-ba
istória Ha’u-nia kolega sira
Iha grupu, halo no hakerek pergunta kona-ba istória Ha’u-nia
kolega sira Halo pergunta tipu ida-idak:
1 Pergunta uza lia-husu
2 Pergunta hatún-hasa’e ita-nia lian
3 Pergunta uza ‘ka’
4 Pergunta uza ‘ka lae’