1. Trang chủ
  2. » Giáo Dục - Đào Tạo

LDT LDP klase 3 tủ tài liệu bách khoa

138 92 0

Đang tải... (xem toàn văn)

Tài liệu hạn chế xem trước, để xem đầy đủ mời bạn chọn Tải xuống

THÔNG TIN TÀI LIỆU

Thông tin cơ bản

Định dạng
Số trang 138
Dung lượng 11,67 MB

Các công cụ chuyển đổi và chỉnh sửa cho tài liệu này

Nội dung

Parabens ba ekipa boot ne’ebé halo esforsu maka’as atu elabora livru ne’e, no ha’u espera katak manorin no estudante sira sei aproveita livru ne’e hodi estuda ho forsa-vontade no aprende

Trang 2

Ho domin,

Dulce de Jesus Soares, MA

Ministra Edukasaun Interina

Jullu 2015

Bainhira Ministériu Edukasaun Timor-Leste nian hahú reforma kurrikulár iha tinan 2013, objetivu ida mak atu asegura estudante sira hetan domắniu sólidu ba lian ofisiál rua Timór nian: Tetun no Portugés Atu atinje meta ida-ne’e presiza intervensaun balu ne’ebé integradu: metodolojia ne’ebé introdús lian sira ho maneira progresivu no efetivu, livru sira-ne’ebé atrativu ba labarik sira hodi enkoraja sira-nia gostu atu lee,

oportunidade ba estudante sira atu hakerek ho lian rua, no sistema ida atu aprende gramátika no ortografia loos iha lian rua.

Livru ida-ne’e importante tebes, tanba sai matadalan ba estudante sira atu aprende gramátika ba lian ofisiál rua Timor-Leste nian ho métodu sistematizadu no efetivu Ne’e primeiravés Timor-Leste iha livru gramátika Tetun ba estudante sira siklu dahuluk nian, no mós primeiravés katak iha livru sistematizadu atu aprende gramátika no ortografia ba lian Portugés ho maneira ida-ne’ebé transfere koĐesimentu hosi lian ida-ne’ebé hatene tiha ona ba lian ida-ne’ebé seidauk hatene Ha’u fiar katak uza livru ne’e sei tulun manorin sira atu hanorin ita-nia lian rua ho efetivu, no asegura katak ema Timór sei ko’alia, lee no hakerek lian rua ne’e ho moos no loos.

Parabens ba ekipa boot ne’ebé halo esforsu maka’as atu elabora livru ne’e, no ha’u espera katak manorin no estudante sira sei aproveita livru ne’e hodi estuda ho forsa-vontade no aprende netik funsionamentu lian nian ne’ebé sei sai baze metin ba aprendizajen iha futuru.

REPÚBLICA DEMOCRÁTICA DE TIMOR-LESTE

MINISTÉRIO DA EDUCAđấO GABINETE DA VICE MINISTRA I

LIA MAKLOKEK

Trang 3

Com amizade,

Dulce de Jesus Soares, MA

Ministra da Educação Interina

Quando o Ministério da Educação de Timor-Leste encetou a reforma curricular em 2013, um dos objetivos era assegurar que os estudantes alcançariam um domắnio sólido das lắnguas oficiais de Timor: o Tétum e o Português Para atingir esta meta, são necessárias algumas intervenções conduzidas de forma integrada: uma metodologia que introduz a lắngua de forma progressiva e eficaz, livros atrativos para as crianças os quais estimulam o seu gosto pela leitura, oportunidades para os estudantes escreverem nas duas lắnguas e um sistema de aprendizagem correta da gramática e da ortografia das duas lắnguas.

Este livro é de uma importância extrema, tornando-se num guia para os estudantes aprenderem a gramática das duas lắnguas oficiais de Timor-Leste com uma metodologia sistematizada e eficiente Esta é a primeira vez que Timor-Leste tem um livro de gramática Tétum para os estudantes do primeiro ciclo e é também a primeira vez que existe um livro com sistematizações para se aprender a gramática e a ortografia da Lắngua Portuguesa, transferindo-se o conhecimento da lắngua que já é conhecida para a lắngua que ainda não se conhece Acredito que a utilização deste livro auxiliará os professores no ensino das nossas duas lắnguas com eficácia e assegurará a comunicação oral, a leitura e a escrita dos Timorenses nestas duas lắnguas com clareza

e correção.

Parabéns para a grande equipa que conduziu um esforço hercúlico para elaborar este livro e espero que os professores e os estudantes aproveitem este livro para estudar com força de vontade conduzam alguma aprendizagem sobre o funcionamento da lắngua, o qual se tornará na base sólida das aprendizagens futuras.

MENSAGEM DE ABERTURA

REPÚBLICA DEMOCRÁTICA DE TIMOR-LESTE

MINISTÉRIO DA EDUCAđấO GABINETE DA VICE MINISTRA I

Trang 4

28

Pájina

Índise Livru Dalen Tetun

Literasia Tetun

Alfabetu Tetun

Son sira-ne’ebé ita fó ba letra Tetun bainhira ita ko’alia

Knananuk Alfabetu Tetun .

Períodu I Lisaun 1 Fraze oin-4

Lisaun 2 Pontuasaun ba fraze oin-4

Lisaun 3 Oinsá lee pontuasaun

Lisaun 4 Revee substantivu no verbu

Lisaun 5 Pontuasaun - Aspas

Lisaun 6 Substantivu própriu, substantivu komún no letra maiúskula

Lisaun 7 Pronome emak

Lisaun 8 Verbu

Lisaun 9 Revee pontuasaun

Lisaun 10 Revee pontuasaun

Lisaun 11 Adjetivu

Lisaun 12 Revee adjetivu

Lisaun 13 Liafuan kompostu

Lisaun 14 Lia-husu

Lisaun 15 Uza lia-husu

Lisaun 16 Maneira oin-4 atu hato’o pergunta

Lisaun 17 Pozisaun lia-husu no liafuan ‘mak’

Lisaun 18 Revee pergunta

Períodu II Lisaun 19 Lian [son] hanesan iha liafuan nia hun

Lisaun 20 Lian hanesan iha liafuan nia rohan [rima]

Lisaun 21 Karta

Lisaun 22 Tipu karta oioin

Lisaun 23 Vogál rua ne’ebé lee hanesan son ida [konjuntu vogál]

Lisaun 24 Vírgula no pontu ikus

Lisaun 25 Hakerek karta formál ida

Lisaun 26 Revee fatin ba letra maiúskula

Lisaun 27 Ko’alia kona-ba tempu pasadu

2

3

4

6

7

8

9

11

13

15

17

18

21

23

26

30

31

33

35

39

45

41

42

44

46

47

48

49

52

Trang 5

Lisaun 28 Ko’alia kona-ba tempu futuru

Lisaun 29 Lee no korrije sala ruma

Lisaun 30 Ko’alia kona-ba tempu prezente

Lisaun 31 Revee kona-ba korresaun

Lisaun 32 Ko’alia kona-ba tempu pasadu, tempu prezente no tempu futuru

Lisaun 33 Lee no kompara tabela no gráfiku sira

Lisaun 34 Revee pontuasaun

Lisaun 35 Saida mak fraze?

Lisaun 36 Pratika pronúnsia

Lisaun 37 Tau liafuan sira tuir sekuénsia atu halo fraze

Lisaun 38 Tau fraze sira tuir sekuénsia atu halo istória ida

Lisaun 39 Liafuan singulár no plurál

Lisaun 40 Fahe liafuan sira ba sílaba

Lisaun 41 Fraze uza ‘hakarak’, ‘lakohi’ no ‘atu’

Lisaun 42 Orden alfabétika

Períodu III Lisaun 43 Identifika pontu prinsipál husi testu informativu ida

Lisaun 44 Lokalizasaun

Lisaun 45 Liafuan espesiál ‘iha’

Lisaun 46 Halo prosesu

Lisaun 47 Uza vírgula bainhira halo lista

Lisaun 48 Maskulinu no femininu

Lisaun 49 Aprende tan kona-ba letra maiúskula

Lisaun 50 Pronome emak singulár no plurál

Lisaun 51 Pronome emak formál no informál

Lisaun 52 Kapa-tatolan no asentu

Lisaun 53 Soletra ba liafuan loroloron nian

Lisaun 54 Pratika soletra

Lisaun 55 Liafuan ‘la’ no ‘la’ós’

Lisaun 56 Korrije letra maiúskula, pontu ikus no vírgula

Aneksu: Termu sira gramátika Klase 3 nian iha Literasia Tetun

Pájina

56

53 54 55

57

59 62

63

64

69

65 66 67

70 71

74

76

78

80

82 83

85

87

88

89

91

92 93 96 97

Trang 6

Alfabetu Portugés

Son sira-ne’ebé ita fó ba letra Portugés bainhira ita ko’alia

Knananuk Alfabetu Portugés

Períodu III Lisaun 1 Aprende uza liafuan o, a, os, as

Lisaun 2 Aprende uza liafuan um, uma, uns, umas

Lisaun 3 Revee pronome emak iha Tetun

Lisaun 4 Aprende pronome emak singulár

Lisaun 5 Aprende pronome emak plurál

Lisaun 6 Revee pronome emak

Lisaun 7 Aprende tempu prezente iha verbu ser

Lisaun 8 Revee liafuan tékniku

Lisaun 9 Aprende tempu prezente iha verbu estar .

Lisaun 10 Pratika pronúnsia

Lisaun 11 Revee hakerek liafuan tékniku

Lisaun 12 Aprende tempu prezente iha verbu ter .

Lisaun 13 Revee pronome emak ho tempu prezente iha verbu ser, estar , no ter .

Lisaun 14 Uza e atu liga liafuan sira

Aneksu: Termu sira gramátika Klase 3 nian iha Literasia Portugés

Índise Livru Dalen Portugés

Literasia Portugés

Pájina

107

103

109

111 112

113

115

122

117 119 120

123 124

126 128 130

104

105

Trang 7

Livru Dalen Tetun

Klase 3

1

Trang 8

Alfabetu Tetun

Ida-ne’e mak alfabetu Tetun Maski letra C, Q no Y ladún uza bainhira hakerek iha lian Tetun, ita sei presiza hatene tanba liafuan no naran raiseluk nian tama beibeik ba ita-nia lian,

ezemplu: Carlos, Quitéria noYanti

Trang 9

Son ne’ebé ita fó ba letra Tetun

bainhira ita ko’alia

Rona ba letra ida-idak iha alfabetu Tetun kona-ba oinsá atu

pronunsia Ne’e sei tulun ita pronunsia liafuan sira ho loloos

A a ahi B b bibi C c Carlos D d dihi E e eskada

F f fahi G g garfu H h hudi I i ikan J j janela

K k kanek L l lilin ll toalla Mm matan N n niki

ñ ventuiña O o oan P p pasta Qq Quitéria R r rua

2

rr karreta S s samea T t teki U u utu V v viola

Ww Waimori Xx xinelus Yy Yanti Zz zeru

F f fahi G g garfu H h hudi J j janela

K k kanek L l lilin ll toalla M m matan N n niki

ñ ventui ña O o oan P p pasta Q q Quitéria R r rua

rr karreta S s samea T t teki U u utu V v viola

W w Waimori X x xinelus Y y Yanti Z z zeru ? na’an

Trang 10

Knananuk Alfabetu Tetun

Sai hosi uma dadeer-san nakukun Kafé manas kopu ida, hamanas netik kabun – x2

Ai-farina baluk ida iha kohe laran Hodi kaer netik kabun ba loron manas

To’o loro kraik fila ba uma Oan-doben sira estuda halo di’ak

Ba loron ikus ita-nian Basá inan-aman serbisu kolen, fila-liman maka’as ba ita oan

Hei maluk sira mai aprende lee

Ba loron ikus ita-nian Lee alfabetu iha lian Tetun Halo ita hotu sai hatene lee

Hosi: Ego Lemos

Trang 11

5 6

Períodu I

Trang 12

Lisaun 1 Fraze oin-4

Iha Tetun, iha fraze tipu oin-4 Fraze oin-4 ne’e mak

fraze-dehan, fraze-husu, fraze-orden no fraze-hakfodak Definisaun

no ezemplu kona-ba fraze oin-4 ne’e mak hanesan tuirmai ne’e:

Fraze-dehan Fó informasaun

kona-ba buat ruma Ha’u haree lekirauk-oan ida

Fraze-husu Hato’o pergunta Ó sosa ona roupa

foun?

Fraze-orden Haruka ema halo buat

ruma Fó livru ne’e mai ha’u!

Fraze-hakfodak Hato’o sentimentu

oioin ka emosaun maka’as

Ha’u-nia karteira lakon tiha!

Trang 13

Lisaun 2 Pontuasaun ba fraze oin-4

Bainhira ita hakerek buat ruma, ita tenke uza pontuasaun

Pontuasaun iha fraze nia rohan mak ne’e:

ATIVIDADE 1 – Tau pontuasaun

Fraze sira tuirmai ne’e seidauk tau pontuasaun sira Kopia fraze sira-ne’e ba imi-nia kadernu no tau pontuasaun ne’ebé loos ba

fraze ida-idak:

1 Falur ho nehek ajuda malu

2 Mane tiru Falur ka lae

3 Lee lai istória ida mai ha’u

4 Nehek monu ba bee laran

Pontu ikus Tadak mahusuk Tadak-hakfodak

Trang 14

Lisaun 3 Oinsá lee pontuasaun

Ita haree ona oinsá hakerek pontuasaun iha fraze balu Agora, ita haree oinsá ita lee pontuasaun Iha istória Falur ho Nehek ida

iha pontuasaun oin-3 Ita bele revee pontuasaun nia naran iha kaixa iha kraik ne’e:

Pontu ikus Tadak-hakfodak Vírgula

Pontuasaun bele hatudu mai ita maneira oioin atu lee Se ita lee tuir pontuasaun, ita bele lee ho klaru, no ema la susar atu

komprende buat ne’ebé ita lee

Bainhira ita lee to’o pontu ikus, ita tenke halo pauza boot

tanba fraze remata

Bainhira ita lee to’o vírgula, ita tenke halo pauza ki’ik tanba

fraze seidauk remata

Bainhira ita lee fraze ho tadak-hakfodak, ita tenke lee fraze

ne’e ho emosaun

Trang 15

Lisaun 4 Revee substantivu no verbu

Bainhira ita ko’alia ita-nia lian, ita sempre uza liafuan ne’ebé iha tipu oioin Agora, ita atu revee liafuan substantivu no verbu Iha kraik ne’e mak informasaun kona-ba liafuan tipu rua ne’e

Termu

gramátika

Termu seluk

Deskrisaun Ezemplu

Liafuan-naran

Liafuan ne’ebé refere ba fatin, sasán no ema nia naran.

João, Abinda, Dili, Bobonaro, meza, kadeira, eskola, liman, ain

Liafuan-asaun

Liafuan ne’ebé hatudu hahalok ka asaun ida.

la’o, halai, kanta, gosta, hakarak, haree, hatete

Husi tabela iha leten, ita bele haree katak substantivu mak

refere ba liafuan hanesan ‘João’, ‘meza’, ‘liman’ no ‘eskola’

Ita mós bele haree katak verbu mak refere ba liafuan hanesan

‘la’o’, ‘kanta’, ‘haree’, no ‘gosta’

Trang 16

ATIVIDADE 1 – Identifika substantivu no verbu

Haree liafuan iha knananuk Ha’u-nia ruin, ruin iha kraik Hakerek kaixa ne’e iha imi-nia kadernu Prenxe kaixa ne’e ho substantivu

no verbu ne’ebé imi hetan iha knananuk ne’e

Substantivu Verbu

Ha’u-nia ruin, ruin

Ha’u-nia ruin, ruin, ruin sei la’o

Ha’u-nia ruin, ruin, ruin sei halai

Ne’e maka ha’u-nia ruin sira

Ulun tutan malu ba kakorok

Kakorok tutan malu ba kabaas

Kabaas tutan malu ba kotuk

Kotuk tutan malu ba knotak

Knotak tutan malu ba ain-kelen

Ain-kelen tutan malu ba ain-tuur

Ain-tuur tutan malu ba ain-fukun

Ain-fukun tutan malu ba ain-tuban

Ain-tuban tutan malu ba ain-tanen

Ruin sira tutan malu

Trang 17

Lisaun 5 Pontuasaun - Aspas

Bainhira ita hakerek, ita dalaruma hakarak hakerek liafuan

ne’ebé ema temi Se la iha pontuasaun, ita bele hetan

konfuzaun boot bainhira ita lee buat ruma

Pontuasaun ne’ebé ita uza atu hatudu ema ida nia liafuan

‘aspas’ Ita tau aspas iha inísiu no rohan husi ema nia liafuan hodi hatudu bainhira sira-nia liafuan komesa no remata

Aspas

“ ”

Haree ezemplu rua iha kraik ne’e:

1 Joni hakilar Jekoro nia alin.

2 Joni hakilar, “Jekoro nia alin.”

Iha ezemplu da-1, Joni mak hakilar Jekoro nia alin, maibé iha ezemplu da-2, ita bele haree ho klaru katak Joni nia liafuan mak

“Jekoro nia alin.”

Trang 18

ATIVIDADE 1 – Rona aspas iha-ne’ebé?

Manorin atu lee istória Liurai Mota nian Iha istória ne’e, animál sira ko’alia ba malu barak Bainhira imi rona katak animál ida ko’alia, hi’it liman rua ba leten Bainhira animál nia liafuan hotu ona, hatún fali imi-nia liman

ATIVIDADE 2 - Tau aspas iha fraze

Lee fraze iha kraik ne’e, depois tau batar-musan iha fatin

ne’ebé presiza tau aspas

1 Nia dehan, Ha’u lakohi bá li’ur

2 Joni hakilar Para! ba ema ne’ebé baku malu

3 Nia dehan ba nia Amá, Ha’u lakohi bá

4 Ivónia husu Di’ak ka lae? ba nia kolega

Trang 19

Lisaun 6 Substantivu própriu, substantivu

komún no letra maiúskula

Substantivu [liafuan-naran] mak liafuan ne’ebé refere ba fatin, sasán no ema nia naran Substantivu ne’ebé refere ba ema nia

naran ka fatin mak substantivu própriu [naran própriu] Ezemplu mak Maria, José, Aileu, Bobonaro Substantivu ne’ebé refere banaran buat seluk mak substantivu komún [naran komún] Ezemplu mak kadeira, karreta, busa

Substantivu própriu tenke hakerek ho letra maiúskula [letra

boot] no substantivu komún tenke hakerek ho letra minúskula

[letra ki’ik]

ATIVIDADE 1 – Buka substantivu komún no própriu

Testu iha kraik ne’e husi livru Ha’u-nia Nehan Lee testu ne’e

hamutuk iha pár Buka substantivu própriu no substantivu komún iha testu ne’e no hakerek iha imi-nia kadernu

Istória ne’e kona-ba labarik-mane ida naran Alberto Nia hela

iha Aileu Alberto gosta tebes han rebusadu no hahán seluk

ne’ebé midar

Loron ida Alberto tuur iha eskola laran Nia nehan moras loos!

Alberto bá konsulta iha klínika nehan nian iha ospitál

Enfermeira iha klínika ne’e nia naran Maria

Trang 20

ATIVIDADE 2 – Korrije parágrafu

Hakerek fali parágrafu ne’e iha imi-nia kadernu Korrije hodi aumenta letra maiúskula [letra boot] iha substantivu própriu no iha fraze nia oin

elvis mak alberto nia kolega sira eskola hamutuk iha

aileu elvis gosta hela iha aileu nia mós gosta tuir nia

apá haree fatin seluk iha timór elvis haree tiha ona

maubisi, maubara, ermera no baukau nia hakarak

tebes tuir nia apá bá haree fatin seluk hanesan balibó, suai, lospalos no vikeke

Trang 21

Lisaun 7 Pronome emak

Pronome mak liafuan ne’ebé ita bele uza atu troka substantivu Pronome emak Tetun nian mak iha sírkulu kraik ne’e:

Iha diferensa entre pronome emak ‘ita’ (ne’ebé hakerek ho letra minúskula [ki’ik] no ‘Ita’ (ne’ebé hakerek ho letra maiúskula [boot])

Ita (hatudu respeitu hodi troka pronome emak ó) refere ba ema ida

ita refere ba ema barak (inklui ha’u ho ó)

ATIVIDADE 1 - Buka pronome emak

Pronome mak liafuan ne’ebé troka substantivu Iha testu okosmai ne’e iha liafuan ‘Alberto’ Iha liafuan ida-ne’ebé troka liafuan

‘Alberto’ Imi bele hatene liafuan ida-ne’e saida?

Alberto komesa kose nia nehan loron-loron Nia kose nehan iha dadeer antes nia bá eskola Nia mós kose nehan kalan molok

nia toba Alberto mós troka nia hahán Nia ladún han

rebusadu, maibé nia han ai-fuan barak Nia mós hemu bee

moos barak

ha’u

ó Ita

Ita-Boot

imi Ita-Boot sira

ami nia

sira

Pronome emakita

Trang 22

ATIVIDADE 2 – ‘Ita’ no ‘ita’

Hamutuk iha pár, deside se liafuan ‘ita’ tenke hakerek ho letra maiúskula ka minúskula iha fraze hirak-ne’e:

1 Ha’u hanoin _ na’in-lima mak bá

2 Ha’u hasoru _-nia alin iha merkadu

3 Manorin hatete _ hotu hein iha-ne’e

4 Ha’u lori filafali _-nia livru

ATIVIDADE 3 - Prenxe pronome

Hakerek fraze sira-ne’e iha imi-nia kadernu, depois hakerek pronome ne’ebé apropriadu ba kada fraze

1 tau ona livru iha ha’u-nia pasta

2 fó sira-nia hanoin mai ami horisehik

3 Ha’u haluha ha’u-nia balde Ha’u bele uza _ -niabalde?

4 Ami sempre tulun alin sira bainhira _ halo sira-niaSerbisu ba Uma

5 Ha’u gosta ha’u-nia kolega _ sempre haree ha’u di’ak

6 Ami-nia amá te’in etu dadeer-dadeer Nia te’in etu mai

Trang 23

Lisaun 8 Verbu

Verbu mak liafuan ne’ebé hatudu hahalok ka asaun ida

ATIVIDADE 1 - Identifika verbu

Kanta hamutuk parte primeiru husi knananuk Ha’u-nia ruin, ruin Halo asaun tuir verbu sira bainhira imi kanta

Ha’u-nia ruin, ruin

Ha’u-nia ruin, ruin, ruin sei la’o

Ha’u-nia ruin, ruin, ruin sei halai

Ha’u-nia ruin, ruin, ruin sei book an

Ne’e maka ha’u-nia ruin sira

ATIVIDADE 2 - Joga si’ik to’ok verbu sira

Iha imi-nia grupu, ida-ida hanoin verbu ida no hakerek iha tahan Halo asaun ba kolega sira atu sira bele si’ik to’ok verbu

surat-ne’ebé ó hakerek

NOTA: Verbu sira iha Tetun la troka an

Ita toman ona uza verbu iha lian Tetun Lian hotu-hotu iha mundu iha verbu, maibé iha lian balu verbu troka an depende sé mak halo asaun Haree to’ok ezemplu fraze balu iha Tetun iha kraik

Ha’u han etu

Ita han etu

Sira han etu

Trang 24

Lisaun 9 Revee pontuasaun

Ita haree ona pontuasaun oioin Pontuasaun ne’ebé ita aprende tiha ona mak:

Pontuasaun oioin ne’e ita hetan iha fraze saida de’it?

Pontu ikus Iha fraze-dehan ka fraze-orden nia

rohan hetan pontu ikus

Tadak mahusuk Iha fraze-husu nia rohan hetan

tadak mahusuk ?

Tadak-hakfodak Iha fraze-hakfodak ka fraze-orden

nia rohan hetan tadak-hakfodak !

Vírgula Ita bele hetan vírgula iha fraze oioin ,

Aspas Ita hetan aspas iha fraze ne’ebé

bainhira ema ida ko’alia “ “

Pontu ikus Tadak

mahusuk

hakfodak

Tadak-Vírgula Aspas

Trang 25

Pontuasaun oioin ne’e ita lee hanesan saida?

Pontu ikus Bainhira ita lee to’o pontu ikus, ita tenke

halo pauza boot tanba fraze ne’e remata .

Tadak

mahusuk

Bainhira ita lee to’o tadak mahusuk, ita tenke lee fraze hanesan ita husu ka buka-hatene kona-ba buat ruma

tadak-Vírgula Bainhira ita lee to’o vírgula, ita tenke

halo pauza ki’ik tanba fraze sei kontinua ,

Aspas Bainhira ita lee to’o aspas, ita bele troka

ita-nia lian atu hatudu katak ema iha istória ne’e mak ko’alia

“ “

ATIVIDADE 1 - Jogu Pontuasaun

Agora ita sei halimar Jogu Pontuasaun! Manorin sei lee istória

Pedro no João ba imi no imi lee tuir Bainhira imi hetan

pontuasaun, imi tenke hamriik no dehan “Para!” Manorin sei para lee no hili grupu atu temi pontuasaun nia naran no hatudu jestu

tuir pontuasaun

 Se hetan pontu ikus, tau liman ba oin hanesan atu husu

para

 Se hetan tadak-hakfodak, hatudu asaun no oin-hakfodak

 Se hetan aspas, uza liman rua atu hakerek aspas iha anin

Trang 26

Se imi temi ho loos, imi hetan pontu ida Sura to’ok pontu sira hodi haree sé mak sai grupu Liurai Pontuasaun!

Pedro no João

Pedro labarik ida-ne’ebé hela iha tasi-ibun hamutuk ho ninia apá, amá no maun-alin sira Ninia apá kail ikan, no ninia amá to’os-na’in Loroloron nia inan-aman no maun na’in-rua buka haka’as an hadeer dadeer-dadeer halo serbisu ruma hodi tulun uma-laran tomak

Maun boot na’in-rua tulun sira-nia apá kail ikan iha tasi Pedro tulun ninia amá, hamutuk mós ho alin sira, hodi prepara ai-han ba sira molok bá eskola

Iha loraik ida, Pedro bá tasi-ibun, hein nia apá ho nia maun rua Iha tasi-ibun labarik barak hariis hela Lakleur labarik sira

na’in-hakilar “Tulun! Tulun! João mout! João mout!” Pedro ho lalais

haksoit tun ba tasi-laran hodi tulun João ne’ebé tolan tasi-been

barak ona Hafoin nia rasik akompaña João to’o nia uma

João nia família ema riku Sira iha sasán barak João nia apá no amá hakfodak tebes, no husu ba Pedro: “Ó-nia kalsa no kamiza bokon hotu Karik iha sasán ruma iha bolsu?” Nia hatán: “Lae Ha’u- nia relójiu de’it mak lakon.” Nune’e, João nia amá tama ba uma laran, foti envelope ida ho osan, no lolo ba Pedro hodi dehan:

“Obrigada barak ba Ita-nia tulun” Maibé Pedro lolo hikas fali

envelope ne’e ba João nia amá, hodi dehan: “Lalika, naran katak alin João bele hetan di’ak no ami bele koñese malu di’ak liután

aban-bainrua.”

(Husi: Manual Formasaun Eskola Foun)

ATIVIDADE 2 - Hakerek ho pontuasaun

Hili parágrafu ida husi istória Pedro no João Hakerek parágrafu ne’e iha imi-nia kadernu Labele haluha hakerek nia pontuasaun hotu

Bainhira hakerek hotu ona, bele fó ba kolega atu asegura katak hakerek pontuasaun ho loos

Trang 27

Lisaun 10 Revee pontuasaun

Ita aprende buat barak ona kona-ba pontuasaun Pontuasaun

importante tebes tanba ema sempre uza pontuasaun bainhira nia hakerek

ATIVIDADE 1 - Lee drama ki’ik uza pontuasaun

Iha drama ki’ik ida iha kraik Drama ne’e uza pontuasaun oioin Pratika drama ne’e iha imi-nia grupu Labele haluha halo tuir

pontuasaun!

Presiza ema ida atu sai narradór, ema ida sai Idalina, no ema ida sai Fernando

Narradór: Idalina mak labarik-feto ne’ebé hela iha Ainaro

Bainhira nia la’o ba eskola nia sempre kanta

Idalina: “O hele le, o hele la, ami isin maubere, klamar mós

maubere!”

Narradór: Derrepente, Idalina rona ema hakilar!

Fernando: “Ida! Ida! Idalina!”

Narradór: Idalina fila no hein nia kolega Fernando Nia dehan, Idalina: “Hei Nando, nusá ó hakilar hanesan ne’e?”

Narradór: Fernando halai to’o iha nia sorin, depois nia hatán: Fernando: “La iha, ha’u mak hakarak ó hein ha’u atu ita na’in-rua

la’o ba eskola hamutuk sa!”

Narradór: Idalina no Fernando hamnasa hamutuk, depois sira bá

eskola Sira kontente bá eskola tanba sira hakarak sai ema matenek!

Trang 28

ATIVIDADE 2 - Korrije pontuasaun

Fraze lima iha kraik ne’e la iha pontuasaun Hakerek fraze sira-ne’e iha imi-nia kadernu, hafoin tau pontuasaun ne’ebé loos Haree no korrije mós ba uza letra maiúskula sira

1 ha’u hakarak bá antónio nia uma

2 fernando hakilar, Ida Idaidalina

3 ami bá eskola depois ami bá uma

4 ahi han ema nia uma

5 jelitu husu, idalina iha-ne’ebé

Trang 29

Lisaun 11 Adjetivu

Adjetivu [liafuan-deskreve] mak liafuan ne’ebé deskreve buat ruma Ezemplu adjetivu balu mak ne’e:

Liafuan sira-ne’e hotu ita bele uza hodi deskreve buat ruma, ezemplu: livru Ita bele deskreve livru hanesan ne’e:

Livru mean Livru mutin Livru boot Livru ki’ik Livru di’ak Livru aat Livru todan Livru kmaan

ATIVIDADE 1 - Lee poema, buka adjetivu

Lee poema Ambiente Timór dala ida, atu sente no rona poema ne’e nia liafuan furak

Lee dala ida tan, no buka adjetivu [liafuan-deskreve] husi poema ne’e

Trang 30

Ambiente Timór

(Husi: Josefina Moniz)

Ambiente Timór furak

Foho barabarak, aas, natoon, badak,

Namkari lorosa’e, loromonu

Sira hotu halo Timór furak

Tetuk laletek lemo-lemo

Natar halo rai matak Kafé-fuan mean tasak

Manu-fuik semo livre

Ambiente moos lahó poluisaun

Povu moris di’ak, hakmatek

Simu anin fresku, malirin

Di’ak ba ema nia saúde

Tasi Timór furak loos

Hakiak balada ki’ik, boot

Laloran maus bá-mai

Falun rai-henek mutin

Bee tatihak Atsabe Sulin mutin nafurin Bee manas Marobo Manas – malirin

Tasi Jaco azúl furak Iralalaru boot, luan Hatudu paizajen furak

Trang 31

ATIVIDADE 2 - Hadi’a hakerek uza adjetivu

Dalaruma ita hakerek buat ruma ne’ebé ladún interesante, maibé liafuan adjetivu bele ajuda ita hadi’a hodi sai interesante fali!

Uza adjetivu husi kaixa ne’e, hodi prenxe fraze iha kraik sai interesante liután!

1 Ha’u haree uma _ barak!

2 Anin _ kona ha’u-nia oin

3 Ha’u gosta han ai-fuan _

4 Amá halo xá _ ba ami hemu

5 Ami haree nehek _ barak iha dalan

Trang 32

Lisaun 12 Revee adjetivu

Adjetivu mak liafuan ne’ebé ita uza hodi deskreve buat ruma Ita bele uza adjetivu hodi deskreve ema, sasán, ai-hun, anin… Ita bele deskreve buat hotu!

ATIVIDADE 1 - Hanoin adjetivu hodi deskreve sasán balu

deskreve Imi bele hakerek kona-ba ema ruma, uma ida ka ibun Imi bele hili saida de’it no bele mós hakerek kona-ba

tasi-sasán seluk ne'ebé la temi iha-ne'e!

Hakerek fraze ne’e iha imi-nia kadernu

Ami atu deskreve

Agora, hanoin liafuan ne’ebé imi bele uza atu deskreve buat ne’e Hakerek adjetivu sira-ne’e iha kadernu

Trang 33

ATIVIDADE 2 - Deskreve buat ruma uza adjetivu

Iha pár, uza fraze no liafuan sira-ne’ebé imi hakerek iha

Atividade 1 Hakerek parágrafu ida iha imi-nia kadernu Uza

adjetivu barak loos!

Bainhira imi hakerek hotu ona, lee imi-nia hakerek ba malu Se pár seluk mós hotu ona, lee imi-nia hakerek ba sira

ATIVIDADE 3 - Fó fraze ba kolega!

Hanoin fraze ida-ne’ebé simples, ezemplu:

Ha’u bá uma

Fó ó-nia fraze ba kolega hodi hadi’a ho adjetivu, ezemplu:

Ha’u bá uma mutin

Halo nafatin ho fraze seluk hamutuk ho ó-nia kolega

Trang 34

Lisaun 13 Liafuan kompostu

Iha Tetun, iha liafuan espesiál ne’ebé naran ‘liafuan kompostu’ Liafuan kompostu mak liafuan rua ne’ebé ita tau hamutuk ho ifen [ – ] atu forma liafuan foun ida

Regra kona-ba liafuan kompostu mak ne’e:

Liafuan kompostu mak liafuan ida-ne’ebé hakohak liafuan rua Liafuan rua ne’e hamutuk forma liafuan ida ho signifikadu ida

de’it Liafuan kompostu sira ita hakerek ho ifen ida-ne’ebé tutan elementu rua ne’e.

Iha Tetun, liafuan kompostu bele forma husi liafuan oioin, maibé iha-ne’e ita haree uluk lai liafuan kompostu ne’ebé forma husi substantivu rua ita bele mós bolu ‘substantivu kadoek’ Haree to’ok liafuan kompostu ne’ebé forma husi liafuan seluk iha kraik ne’e!

manu + inan = manu-inan

ulun + fatuk = ulun-fatuk

tasi + feto = tasi-feto

tasi + mane = tasi-mane

liman + fuan = liman-fuan

ain + kabun = ain-kabun

ifen

-

Trang 35

ATIVIDADE 1 - Buka liafuan kompostu

Lee fraze sira-ne’e no identifika liafuan kompostu Tau batar-musan

iha liafuan kompostu bainhira imi hetan

1 Ita bá Dili iha diresaun tasi-feto

2 Sira hela besik Suai, iha diresaun tasi-mane

3 Ninia inan oho manu-inan ida horikalan

4 Adelino nia ain-kabun boot tanba nia sa’e bisikleta

beibeik

5 Apá nia ulun-fatuk moras loos

6 Nia hatudu ba kuadru ho ninia liman-fuan

ATIVIDADE 2 - Kria liafuan kompostu seluk

Manorin sei fahe surat-tahan balu ne’ebé hakerek substantivu

Iha grupu, tau liafuan ne’e hamutuk hodi kria liafuan kompostu!

+ _ = - _ + _ = - _ + _ = - _ + _ = - _

Labele haluha katak liafuan kompostu sempre hakerek ho

ifen

Trang 36

Lia-husu mak liafuan ne’ebé ita uza hodi husu buat ruma Lia-husu Tetun nian mak:

oinsá hira sé

nu’usá saida tansá

halonu’usá ne’ebé tanbasá

bainhira iha-ne’ebé

ATIVIDADE 1 - Hakerek lia-husu

Hakerek liafuan sira-ne’e iha imi-nia kadernu Prenxe letra balu hodi kompleta lia-husu sira!

sa_ _ _ ba_ _ _ _ _ _ ne _ _ _ _ ta_ _ _ hi_ _ _ _

oi_ _ _ tanb_ _ _ nu’_ _ _

halonu’_ _ _ i_ _-_ _ _ _ _ _

?

Lisaun 14 Lia-husu

Trang 37

Lisaun 15 Uza lia-husu

Agora ita pratika tan uza lia-husu

ATIVIDADE 1 – Buka lia-husu!

Buka lia-husu iha kraik Bainhira imi hetan, tau batar-musan iha leten Hakerek lia-husu ne’ebé imi hetan iha imi-nia kadernu

Liafuan ida de’it mak tau subar [helik] dala rua Lia-husu

ida-ne’ebé mak subar dala rua?

Trang 38

ATIVIDADE 2 – Kompleta ho lia-husu ne’ebé loos

Iha kraik ne’e iha pergunta no resposta balu kona-ba livru nia Kolega sira Hili lia-husu ne’ebé loos ba kada fraze, depois hakerek fraze ne’ebé kompletu iha imi-nia kadernu

Ha’u-1 Mateus la’o ba eskola ho _ ?

Mateus la’o ba eskola ho Sergiana

2 Adelino tebe bola ?

Adelino tebe bola lokraik-lokraik

3 Nela foin aprende baku ?

Nela foin aprende baku manu-fulun

4 Jony kuru bee loron ida dala ?

Jony kuru bee loron ida dala tolu

5 Domingas kose nehan _?

Domingas kose nehan iha uma

6 _ mak Livio matenek liu?

Livio matenek tanba nia estuda loroloron

ATIVIDADE 3 – Halo pergunta kona-ba istória Ha’u-nia kolega sira

Uza lia-husu sira atu kria tan pergunta kona-ba istória Ha’u-nia kolega sira

bainhira halonu’usá hira iha-ne’ebé

ne’ebé nu’usá oinsá

saida sé tansá tanbasá

Trang 39

Lisaun 16 Maneira oin-4 atu hato’o pergunta

Ita aprende ona halo pergunta ho lia-husu, maibé iha Tetun ita

mós bele uza maneira oin-4 atu hato’o pergunta!

Maneira oin-4 atu husu mak iha kraik ne’e:

1 Pergunta uza lia-husu (sé, saida, iha-ne’ebé, bainhira, oinsá,

no seluseluk tan)

Ezemplu: Ita-nia uma iha-ne’ebé?

2 Pergunta ho hatún-hasa’e ita-nia lian

Ezemplu: Ita husi Dili?

3 Pergunta uza ‘ka’

Ezemplu: Ita husi Dili ka?

4 Pergunta uza ‘ka lae’

Ezemplu: Ita husi Dili ka lae?

ATIVIDADE 1 – Tipu pergunta saida?

Lee pergunta ida-idak tuirmai ne’e, hafoin liga ba tipu pergunta

sira (pergunta uza lia-husu, pergunta hatún-hasa’e lian, pergunta uza ‘ka’, no pergunta uza ‘ka lae’)

1 Labarik sira han tiha ona ka lae?

2 Bainhira mak koordenadór eskola sei to’o mai?

3 Tia Margarida hatene ko’alia Portugés?

4 Sé mak atu kanta uluk?

5 Ó gosta han na’an-karau ka?

6 Amá rai ha’u-nia pasta iha-ne’ebé?

Trang 40

ATIVIDADE 2 – Halo pergunta tipu oioin kona-ba

istória Ha’u-nia kolega sira

Iha grupu, halo no hakerek pergunta kona-ba istória Ha’u-nia

kolega sira Halo pergunta tipu ida-idak:

1 Pergunta uza lia-husu

2 Pergunta hatún-hasa’e ita-nia lian

3 Pergunta uza ‘ka’

4 Pergunta uza ‘ka lae’

Ngày đăng: 08/11/2019, 10:35

TỪ KHÓA LIÊN QUAN

w